Jau kādu laiku man galvā skraida domas par to, cik ļoti mēs nenovērtējam visu to, kas mums ir apkārt. Esot prom no mājām, esot valstī , kur valodu nezini tik labi kā gribētos. Pirms dodies prom, šķiet, ka citur būs labāk. Aizmirsti, ka aizbrauc viens. Tavi mīļie cilvēki un visi mazie ikdienas sīkumi, kas patiesībā tik dārgi – paliek mājās! Sāc dzīvot un pēc laika saproti, ka ļoti gaidi to dienu, kad atgriezīsies mājās vien tāpēc, lai varētu dzīvot. Tā, ka nav sajūta, ka kāds uzlicis palēlinājuma efektu tavai dzīvei. Dziļi ieelpot, smieties vienatnē un baudīt to sajūtu iekšā, kad it kā “nezini, kur likties”.
Ja tu zinātu, kā man šobrīd gribās darīt bez ierobežojumiem. Nebiju domājusi, ka valodas barjera mani tik ļoti iespaidos. Nē, patiesībā, pilnīgi aizmirsu par tādu lietu kā valoda braucot šurpu. Ir ļoti grūti un ļoti nogursti, ja aiziet uz aptieku vai pie friziera ir dienas notikums nr.1, jo zini, ka kabatā salocīta lapiņa ar tekstu, kas sakāms otram cilvēkam. Protams, var jau mēģināt komunicēt un gala rezultāts tikpat labi ir veiksmīgs, bet tas viss izvēršas par vienu lielu pārdzīvojumu. Un pēc kāda laika no šiem pārdzīvojumiem sāc neapzināti vai apzināti, bet izvairīties.
Protams, var jau būt, ka man tikai tagad šķiet, ka atgriežoties Latvijā – tad tik sāksies dzīve! Tomēr ceru pilnīgi neieslīgt iepriekšējā “Latvijas dzīvē” un censties atcerēties, ko iemācījos un kā jutos šeit.
Gribu ar prieku iet uz veikalu un spēt pajautāt vajadzīgo.
Gribu iet uz kafejnīcu un spēt izrunāt visus ēdienu nosaukumus un saprast, kas ir sastāvā.
Gribu iet brokastīs uz kafejnīcu arī vienatnē, rakstīt, domāt un gluži vienkārši but un nejust bailes no neveiklas komunikācijas.
Gribu parunāties ar kaimiņiem par kaut ko vairāk kā par laika apstākļiem un kā man iet.
Gribu sev apkārt visus mīļos.
Gribu izmantot iespējas aizbraukt pie vecmammas un samīļot viņu.
Gribu mācīties, just , ka kaut kā pilnveidoju sevi, nestāvu uz vietas.
Gribu čīkstēt par to cik aizņemta esmu, kaut patiesībā zinu, cik ļoti man tas patīk un kādu gandarījumu sniedz pieveikt visu, kas sakrājies nepadarīts.
Gribu iepazīt savu valsti, pilsētas un kultūru, jo šeit saprotu, cik maz es patiesībā zinu par Latviju.
Un gribu, gribu, gribu vēl tūkstošiem lietu.
